Selerijas

Izšķir lapu, kātu var. Dulce  un sakņu selerijas var. rapaceum. Lapu selerija ir garšaugs, kuru izmanto kā piedevu dažādiem gaļas ēdieniem un salātiem; kātu selerijas izmanto dažādu svaigo salātu pagatavošanai, zupās, sautējumos, tvaicējumos. Kātu seleriju veiksmīgi var izmantot , to pasniedzot kā uzkodu, sagrieztu gabaliņos un nodekorētu ar dažādiem mīkstajiem sieriem.

Sakņu selerijas izmantošana ir ļoti plaša – to lieto gan svaigajos salātos(kopā ar āboliem), gan vārītos salātos, zupās, sautējumos, cepešos, mērcēs, tā tiek kaltēta un pievienota dažādu garšvielu maisījumos.

 Vēsturiski selerijas lapas ir atrastas jau 7 gs. pirms mūsu ēras faraona kapenēs, tādēļ tiek uzskatīts, ka šī dārzeņa lietošana un izcelsme meklējama Grieķijā, Ēģiptē, Romā.

  Atšķirībā no citiem dārzeņiem, kam tiek nosauktas tikai ārstnieciskās īpašības, seleriju produktu marķējumā ir jānorāda, ka šis dārzenis var izraisīt alerģiju.
100 g selerijas sakņu satur ļoti daudz vitamīnu un minerālvielu: kāliju, magniju, kalciju, dzelzi, cinku, fosforu un nātriju, kā arī C, K, E vitamīnu, B grupas vitamīnus, ß–karotīnu. Tipisko garšu selerijām piešķir apiols. Selerijās ir arī glikozīdi – apinīns, holīns, olbahumi u.c.
Tautas medicīnā selerijas lieto nieru slimību, podagras un reimatisma gadījumā, kā arī pret nierakmeņu veidošanos. Selerijas preparāti paaugstina vispārējo tonusu, veicina gan garīgās, gan fiziskās darbaspējas, veicina nieru darbību, kā arī veicina asinsriti dzimumorgānos. Seleriju uzskata par nervu sistēmu stiprinošu un nomierinošu augu, tā palielina arī garīgās darba spējas, aktivizē vielmaiņu, tonizē organismu, tai piemīt pretiekaisuma, diurētiska, žultsdzinēja iedarbība. Seleriju lieto arī pret nātreni, kuņģa čūlu un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu. Ārīgi sakņu vai lapu uzlējumu lieto strutojošu brūču un čūlu ārstēšanai.

 Latvijā selerijas audzē nelielās platībās, jo tās ir diezgan kaprīza kultūra. Selerijas izaug tikai no dēstiem, bet sīkā sēkliņa dīgst 10-16 dienas, tad kad stāds ir pirmo dīgļapu stadijā, to pārpiķē kasetēs vai kubiciņos, lai vēlāk varētu pārstādīt uz lauka. Selerijai augšanas laikā ir jānodrošina optimāli augšanas apstākļi, ja ir sausa vasara, tā papildus jālaista, arī augsne ir jāizvēlas piemērota –nedrīkst būt par skābu(pH 6-7), ar augstu iekultivēšanas pakāpi un organisko vielu saturu. Selerijas ir jūtīgas pret apsalšanu, jau pie īslaicīgas nakts t° pazemināšanās līdz -2;-3 C° var rasties problēmas pie uzglabāšanas. Uzglabāt seleriju saknes var pie konstantas t° 0-+2 C° līdz aprīlim, bet parastās glabātuvēs, pagrabos labi ja līdz janvāra beigām.